8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ

1. Nikkhantasuttaṃ

209. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṃ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso navako hoti acirapabbajito ohiyyako vihārapālo. Atha kho sambahulā itthiyo samalaṅkaritvā yena aggāḷavako ārāmo tenupasaṅkamiṃsu vihārapekkhikāyo. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa tā itthiyo disvā anabhirati uppajjati, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, taṃ kutettha labbhā, yaṃ me paro anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādeyya. Yaṃnūnāhaṃ attanāva attano anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādeyya’’nti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādetvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Nikkhantaṃ vata maṃ santaṃ, agārasmānagāriyaṃ;

Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime.

‘‘Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino;

Samantā parikireyyuṃ, sahassaṃ apalāyinaṃ.

‘‘Sacepi etato [ettato (sī. pī. ka.), ettakā (syā. kaṃ.)] bhiyyo, āgamissanti itthiyo;

Neva maṃ byādhayissanti [byāthayissanti (?)], dhamme samhi patiṭṭhitaṃ.

‘‘Sakkhī hi me sutaṃ etaṃ, buddhassādiccabandhuno;

Nibbānagamanaṃ maggaṃ, tattha me nirato mano.

‘‘Evañce maṃ viharantaṃ, pāpima upagacchasi;

Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasī’’ti.

2. Aratisuttaṃ

210. Ekaṃ samayaṃ…pe… āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṃ. Tena kho pana samayena āyasmā nigrodhakappo pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ pavisati, sāyaṃ vā nikkhamati aparajju vā kāle. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti; taṃ kutettha labbhā, yaṃ me paro anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādeyya. Yaṃnūnāhaṃ attanāva attano anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādeyya’’nti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādetvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Aratiñca ratiñca pahāya, sabbaso gehasitañca vitakkaṃ;

Vanathaṃ na kareyya kuhiñci, nibbanatho arato sa hi bhikkhu [sa bhikkhu (ka.)].

‘‘Yamidha pathaviñca vehāsaṃ, rūpagatañca jagatogadhaṃ;

Kiñci parijīyati sabbamaniccaṃ, evaṃ samecca caranti mutattā.

‘‘Upadhīsu janā gadhitāse [gathitāse (sī.)], diṭṭhasute paṭighe ca mute ca;

Ettha vinodaya chandamanejo, yo ettha na limpati taṃ munimāhu.

‘‘Atha saṭṭhinissitā savitakkā, puthū janatāya adhammā niviṭṭhā;

Na ca vaggagatassa kuhiñci, no pana duṭṭhullabhāṇī sa bhikkhu.

‘‘Dabbo cirarattasamāhito, akuhako nipako apihālu;

Santaṃ padaṃ ajjhagamā muni paṭicca, parinibbuto kaṅkhati kāla’’nti.

3. Pesalasuttaṃ



以下是8. 婆耆沙相应的完整直译:
1. 出离经
如是我闻。一时,尊者婆耆沙与其戒师尊者尼拘律迦波住在阿拉毗(Āḷavi)的阿伽拉婆(Aggāḷava)塔庙。当时,尊者婆耆沙是新出家不久的比丘,被留下来看守精舍。那时,许多装扮华丽的妇女来到阿伽拉婆园林参观精舍。尊者婆耆沙看到这些妇女后,心生不乐,欲念扰乱其心。于是尊者婆耆沙想:"我真是不幸啊,我真是没有得到好处啊;我真是得到了坏处,我真是没有得到好处啊;我生起了不乐,欲念扰乱我的心,怎么可能让别人来消除我的不乐而生起喜乐呢?我应该自己消除自己的不乐,生起喜乐。"于是尊者婆耆沙自己消除了不乐,生起了喜乐,当时他说了这些偈颂:
"我已出离,从在家到无家,
邪念追逐我,这些黑暗放肆的念头。
高贵之子,大力弓箭手,
训练有素,弓弦坚固,
千人包围我,我也不会逃跑。
即使更多的女人来此,
也不会动摇我,我已安住于法。
我亲耳听闻,太阳族佛陀所说,
通往涅槃之道,我的心乐于其中。
若你这样来找我,恶魔啊,
我必如此行,你连我的影子都看不到。"
2. 不乐经
一时......尊者婆耆沙与其戒师尊者尼拘律迦波住在阿拉毗的阿伽拉婆塔庙。当时,尊者尼拘律迦波用过午餐后进入精舍,或者傍晚出来,或者第二天早晨出来。那时,尊者婆耆沙生起了不乐,欲念扰乱其心。于是尊者婆耆沙想:"我真是不幸啊,我真是没有得到好处啊;我真是得到了坏处,我真是没有得到好处啊;我生起了不乐,欲念扰乱我的心,怎么可能让别人来消除我的不乐而生起喜乐呢?我应该自己消除自己的不乐,生起喜乐。"于是尊者婆耆沙自己消除了不乐,生起了喜乐,当时他说了这些偈颂:
"舍弃不乐与喜乐,完全断除在家的思维,
不再在任何地方制造丛林,无丛林无不乐,他才是比丘。
此世间地上与空中,一切色法与世间所依,
无不衰败无常,智者如是了知而行。
人们执着于所依,对所见所闻所触所知,
你要在此处除去欲望保持不动,不执着于此的人被称为牟尼。
又有六十种邪见依于思维,许多人执着非法,
不随众附和,也不说粗鄙语,这样才是比丘。
贤明长期入定,不虚伪有智无贪,
牟尼已证得寂静之处,完全寂灭等待时至。"
3. 善行经

211. Ekaṃ samayaṃ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṃ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññati. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yvāhaṃ attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññāmī’’ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraṃ uppādetvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Mānaṃ pajahassu gotama, mānapathañca pajahassu;

Asesaṃ mānapathasmiṃ, samucchito vippaṭisārīhuvā cirarattaṃ.

‘‘Makkhena makkhitā pajā, mānahatā nirayaṃ papatanti;

Socanti janā cirarattaṃ, mānahatā nirayaṃ upapannā.

‘‘Na hi socati bhikkhu kadāci, maggajino sammāpaṭipanno;

Kittiñca sukhañca anubhoti, dhammadasoti tamāhu pahitattaṃ.

‘‘Tasmā akhilodha padhānavā, nīvaraṇāni pahāya visuddho;

Mānañca pahāya asesaṃ, vijjāyantakaro samitāvī’’ti.

4. Ānandasuttaṃ

212. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi āyasmatā vaṅgīsena pacchāsamaṇena. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;

Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti.

‘‘Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;

Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.

‘‘Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato;

Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ.

‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;

Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava.

‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī’’ti.

5. Subhāsitasuttaṃ

213. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā; anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṃyeva bhāsati no dubbhāsitaṃ, dhammaṃyeva bhāsati no adhammaṃ, piyaṃyeva bhāsati no appiyaṃ, saccaṃyeva bhāsati no alikaṃ. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūna’’nti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Subhāsitaṃ uttamamāhu santo,

Dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ;

Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ,

Saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catuttha’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Tameva vācaṃ bhāseyya, yāyattānaṃ na tāpaye;

Pare ca na vihiṃseyya, sā ve vācā subhāsitā.

‘‘Piyavācaṃva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;

Yaṃ anādāya pāpāni, paresaṃ bhāsate piyaṃ.

‘‘Saccaṃ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano;

Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.

‘‘Yaṃ buddho bhāsate vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā;

Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā’’ti.

6. Sāriputtasuttaṃ



3. 善行经
一时,尊者婆耆沙与其戒师尊者尼拘律迦波住在阿拉毗的阿伽拉婆塔庙。当时,尊者婆耆沙因自己的才辩而轻视其他善行的比丘。于是尊者婆耆沙想:"我真是不幸啊,我真是没有得到好处啊;我真是得到了坏处,我真是没有得到好处啊;我因自己的才辩而轻视其他善行的比丘。"于是尊者婆耆沙自己生起了悔恨,当时他说了这些偈颂:
"放弃傲慢,乔达摩啊,也要放弃傲慢之道;
长期沉溺于傲慢之道,必定会后悔。
被嫉妒所污染的人们,被傲慢所击败,堕入地狱;
人们长期悲伤,被傲慢所击败而生于地狱。
比丘从不悲伤,胜道者正确行道;
他获得名声与快乐,他被称为见法者、精进者。
因此在此世间要精进,断除障碍保持清净;
完全放弃傲慢,成为灭尽无明者、寂静者。"
4. 阿难经
一时,尊者阿难住在舍卫城(Sāvatthī)的祇树给孤独园。那时,尊者阿难在上午穿好衣服,拿着钵和袈裟进入舍卫城乞食,尊者婆耆沙作为随从沙门。当时,尊者婆耆沙生起了不乐,欲念扰乱其心。于是尊者婆耆沙对尊者阿难说了这个偈颂:
"我被欲贪所焚烧,我的心在燃烧;
请慈悲地告诉我,如何熄灭,乔达摩啊。"
"因为认知的颠倒,你的心在燃烧;
要远离美好的相,那是与贪欲相连的。
要视诸行为他者,为苦而非自我;
熄灭大贪欲,不要反复燃烧。
修习不净观,一心专注;
念住于身,多作厌离。
修习无相,断除我慢随眠;
由于断除我慢,你将安详地生活。"
5. 善说经
舍卫城因缘。在那里,世尊对比丘们说:"比丘们啊。""尊者。"那些比丘回答世尊。世尊如此说:
"比丘们啊,具备四种特质的言语是善说,不是恶说;无可指责,智者不会批评。哪四种?在此,比丘们啊,比丘只说善语不说恶语,只说法语不说非法语,只说爱语不说不爱语,只说真实语不说虚妄语。比丘们啊,具备这四种特质的言语是善说,不是恶说;无可指责,智者不会批评。"世尊如此说。说完后,善逝、导师又说:
"善人说善说为最上,
说法不说非法为其次,
说爱语不说不爱语为第三,
说真实不说虚妄为第四。"
然后尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂世尊:
"应该只说那种话,不会使自己后悔,
也不会伤害他人,这才是善说的话。
应该只说爱语,令人欢喜的话;
不取恶法,对他人说爱语。
真实语是不死之语,这是永恒的法则;
善人说,他们安住于真实、义理和法。
佛陀所说的话,为证得涅槃的安稳;
为了终结苦,这确实是最上等的话。"
6. 舍利弗经

214. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya [aneḷagalāya (sī. ka.), anelagaḷāya (syā. kaṃ. pī.)] atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Yaṃnūnāhaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāyasmā sāriputto tenañjaliṃ paṇāmetvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, āvuso sāriputta, paṭibhāti maṃ, āvuso sāriputtā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, āvuso vaṅgīsā’’ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido;

Sāriputto mahāpañño, dhammaṃ deseti bhikkhunaṃ.

‘‘Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;

Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayi [udīriyi (syā. kaṃ.) udīriyati (sāmaññaphalasuttaṭīkānurūpaṃ)].

‘‘Tassa taṃ desayantassa, suṇanti madhuraṃ giraṃ;

Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā;

Udaggacittā muditā, sotaṃ odhenti bhikkhavo’’ti.

7. Pavāraṇāsuttaṃ



6. 舍利弗经
一时,尊者舍利弗住在舍卫城的祇树给孤独园。当时,尊者舍利弗以法语教导、鼓励、激励、使欢喜比丘们,用优雅、流畅、清晰、易懂的语言阐明意义。那些比丘专心致志、全神贯注、倾听法语。于是尊者婆耆沙想:"这位尊者舍利弗以法语教导、鼓励、激励、使欢喜比丘们,用优雅、流畅、清晰、易懂的语言阐明意义。那些比丘专心致志、全神贯注、倾听法语。我应该当面以适当的偈颂赞颂尊者舍利弗。"
于是尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向尊者舍利弗合掌,对尊者舍利弗说:"朋友舍利弗,我有所感悟,朋友舍利弗,我有所感悟。""朋友婆耆沙,你说吧。"于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂尊者舍利弗:
"智慧深邃有智慧,善知正道与邪道;
舍利弗大智慧,为比丘们说法。
他简略地教导,也详细地解说;
如同鹦鹉的鸣叫,他发出智慧之音。
当他在说法时,比丘们听闻甜美之声;
声音悦耳动听,优美动人;
比丘们心情愉悦,欢喜倾听。"
7. 自恣经

215. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo. Na ca me kiñci garahatha kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti.

Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘na kho mayaṃ, bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā. Bhagavā hi , bhante, anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca, bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā; ahañca kho, bhante, bhagavantaṃ pavāremi. Na ca me bhagavā kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti.

‘‘Na khvāhaṃ te, sāriputta, kiñci garahāmi kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā. Paṇḍito tvaṃ, sāriputta, mahāpañño tvaṃ, sāriputta , puthupañño tvaṃ, sāriputta, hāsapañño tvaṃ, sāriputta, javanapañño tvaṃ, sāriputta, tikkhapañño tvaṃ, sāriputta, nibbedhikapañño tvaṃ, sāriputta. Seyyathāpi, sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ sammadeva anuppavatteti; evameva kho tvaṃ, sāriputta, mayā anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavattesī’’ti.

‘‘No ce kira me, bhante, bhagavā kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā. Imesaṃ pana, bhante, bhagavā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ na kiñci garahati kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. ‘‘Imesampi khvāhaṃ, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ na kiñci garahāmi kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā. Imesañhi, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatobhāgavimuttā, atha itare paññāvimuttā’’ti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Ajja pannarase visuddhiyā, bhikkhū pañcasatā samāgatā;

Saṃyojanabandhanacchidā , anīghā khīṇapunabbhavā isī.

‘‘Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito;

Samantā anupariyeti, sāgarantaṃ mahiṃ imaṃ.

‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

‘‘Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati;

Taṇhāsallassa hantāraṃ, vande ādiccabandhuna’’nti.

8. Parosahassasuttaṃ



7. 自恣经
一时,世尊与大比丘僧团一起住在舍卫城东园鹿母讲堂,约有五百位比丘,全都是阿罗汉。当时,在十五日布萨日自恣时,世尊坐在露天,被比丘僧团围绕。这时,世尊观察沉默的比丘僧团后对比丘们说:"比丘们,现在我要自恣。你们对我的身业、语业没有什么可指责的吗?"
说了这话后,尊者舍利弗从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"尊者,我们对世尊的身业、语业没有什么可指责的。尊者,世尊是未生起道路的开创者,未产生道路的产生者,未宣说道路的宣说者,是知道、了解、精通道路的人。现在弟子们是追随道路而住,后来才具足;尊者,我要向世尊自恣。世尊对我的身业、语业没有什么可指责的吗?"
"舍利弗,我对你的身业、语业没有什么可指责的。舍利弗,你是智者,你是大智慧者,你是广慧者,你是喜慧者,你是速慧者,你是利慧者,你是抉择慧者。舍利弗,就像转轮王的长子正确地转动父亲所转动的轮;同样,舍利弗,你正确地转动我所转动的无上法轮。"
"如果,尊者,世尊对我的身业、语业没有什么可指责的。那么,尊者,世尊对这五百位比丘的身业、语业也没有什么可指责的吗?"
"舍利弗,我对这五百位比丘的身业、语业也没有什么可指责的。舍利弗,这五百位比丘中,六十位比丘是三明者,六十位比丘是六通者,六十位比丘是俱解脱者,其余的是慧解脱者。"
然后尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂世尊:
"今日十五日清净日,五百比丘聚集在此;
断除结缚无忧患,灭尽再有的仙人们。
如转轮王被大臣环绕,
巡视四方直至海边;
如是胜利战争的无上引导者,
弟子们亲近他,三明者已超越死亡。
都是世尊之子,此中无糟粕;
我礼敬断除爱欲之箭的太阳族亲属。"
8. 千余经

216. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ bhagavā, paṭibhāti maṃ sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Parosahassaṃ bhikkhūnaṃ, sugataṃ payirupāsati;

Desentaṃ virajaṃ dhammaṃ, nibbānaṃ akutobhayaṃ.

‘‘Suṇanti dhammaṃ vimalaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato.

‘‘Nāganāmosi bhagavā, isīnaṃ isisattamo;

Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassati.

‘‘Divāvihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā [satthudassanakāmatā (sī. syā. kaṃ.)];

Sāvako te mahāvīra, pāde vandati vaṅgīso’’ti.

‘‘Kiṃ nu te, vaṅgīsa, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, udāhu ṭhānasova taṃ paṭibhantī’’ti? ‘Na kho me, bhante, imā gāthāyo pubbe parivitakkitā, atha kho ṭhānasova maṃ paṭibhantī’ti. ‘Tena hi taṃ, vaṅgīsa, bhiyyosomattāya pubbe aparivitakkitā gāthāyo paṭibhantū’ti. ‘Evaṃ, bhante’ti kho āyasmā vaṅgīso bhagavato paṭissutvā bhiyyosomattāya bhagavantaṃ pubbe aparivitakkitāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Ummaggapathaṃ [ummaggasataṃ (syā. kaṃ. ka.)] mārassa abhibhuyya, carati pabhijja khilāni;

Taṃ passatha bandhapamuñcakaraṃ, asitaṃ bhāgaso pavibhajaṃ.

‘‘Oghassa nittharaṇatthaṃ, anekavihitaṃ maggaṃ akkhāsi;

Tasmiñce amate akkhāte, dhammaddasā ṭhitā asaṃhīrā.

‘‘Pajjotakaro ativijjha [ativijjha dhammaṃ (sī. syā. kaṃ.)], sabbaṭṭhitīnaṃ atikkamamaddasa;

Ñatvā ca sacchikatvā ca, aggaṃ so desayi dasaddhānaṃ.

‘‘Evaṃ sudesite dhamme,

Ko pamādo vijānataṃ dhammaṃ [ko pamādo vijānataṃ (sī. syā. kaṃ.)];

Tasmā hi tassa bhagavato sāsane;

Appamatto sadā namassamanusikkhe’’ti.

9. Koṇḍaññasuttaṃ

217. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño [aññākoṇḍañño (sī. syā. kaṃ.)] sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – ‘‘koṇḍaññohaṃ, bhagavā, koṇḍaññohaṃ, sugatā’’ti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā aññāsikoṇḍañño sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – ‘koṇḍaññohaṃ, bhagavā, koṇḍaññohaṃ, sugatā’ti. Yaṃnūnāhaṃ āyasmantaṃ aññāsikoṇḍaññaṃ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, bhagavā, paṭibhāti maṃ, sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ aññāsikoṇḍaññaṃ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Buddhānubuddho so thero, koṇḍañño tibbanikkamo;

Lābhī sukhavihārānaṃ, vivekānaṃ abhiṇhaso.

‘‘Yaṃ sāvakena pattabbaṃ, satthusāsanakārinā;

Sabbassa taṃ anuppattaṃ, appamattassa sikkhato.

‘‘Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyāyakovido;

Koṇḍañño buddhadāyādo [buddhasāvako (pī.)], pāde vandati satthuno’’ti.

10. Moggallānasuttaṃ



8. 千余经
一时,世尊与大比丘僧团一起住在舍卫城的祇树给孤独园,约有一千二百五十位比丘。当时,世尊以涅槃相关的法语教导、鼓励、激励、使欢喜比丘们。那些比丘专心致志、全神贯注、倾听法语。于是尊者婆耆沙想:"这位世尊以涅槃相关的法语教导、鼓励、激励、使欢喜比丘们。那些比丘专心致志、全神贯注、倾听法语。我应该当面以适当的偈颂赞颂世尊。"
于是尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂世尊:
"千余比丘亲近善逝,
听他宣说无垢之法,涅槃无所畏。
他们听闻清净之法,正等正觉所说,
正等觉者光辉灿烂,被比丘僧团簇拥。
世尊您名为龙象,仙人中第七仙,
如大云降临,滋润**们。
从午休出来,渴望见导师,
我婆耆沙,大雄的**,礼敬您的双足。"
"婆耆沙,这些偈颂是你事先想好的,还是当场浮现的?""世尊,这些偈颂不是我事先想好的,而是当场浮现的。""那么,婆耆沙,让更多事先未想好的偈颂浮现吧。""是的,世尊。"尊者婆耆沙回答世尊后,以更多事先未想好的偈颂赞颂世尊:
"克服魔罗的邪道,他破除荒芜而行,
看他解开束缚,分别黑白。
为了渡过暴流,他宣说多种道路,
在所说的不死法中,见法者安住不动。
光明的创造者洞察一切,
他看到超越一切依止,
知道并证悟后,他教导十力者的最上法。
如此善说之法,
知法者怎能放逸?
因此在世尊的教导中,
应当不放逸常礼敬学习。"
9. 憍陈如经
一时,世尊住在王舍城(Rājagaha)竹林栗鼠feeding-ground。那时,尊者阿若憍陈如(Aññāsi-Koṇḍañña)经过很长时间后来到世尊处;来到后,以头礼敬世尊双足,以口亲吻世尊双足,以手抚摸世尊双足,并说出自己的名字:"世尊,我是憍陈如,善逝,我是憍陈如。"于是尊者婆耆沙想:"这位尊者阿若憍陈如经过很长时间后来到世尊处;来到后,以头礼敬世尊双足,以口亲吻世尊双足,以手抚摸世尊双足,并说出自己的名字:'世尊,我是憍陈如,善逝,我是憍陈如。'我应该当面以适当的偈颂赞颂尊者阿若憍陈如。"
于是尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂尊者阿若憍陈如:
"佛陀之后觉悟的长老,憍陈如精进勇猛,
常常获得安乐住处,远离尘嚣。
**应该达到的,遵行师教,
他已全部达到,不放逸地修学。
大威力三明者,善巧了知他心,
憍陈如佛陀继承人,礼敬导师双足。"
10. 目犍连经

218. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṃ sudaṃ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṃ samannesati [samanvesati (syā. aṭṭha.)] vippamuttaṃ nirupadhiṃ. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṃ sudaṃ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṃ samannesati vippamuttaṃ nirupadhiṃ. Yaṃnūnāhaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, bhagavā, paṭibhāti maṃ, sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ bhagavato sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi –

‘‘Nagassa passe āsīnaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

‘‘Te cetasā anupariyeti [anupariyesati (sī. syā. kaṃ.)], moggallāno mahiddhiko;

Cittaṃ nesaṃ samannesaṃ [samanvesaṃ (syā. aṭṭha.)], vippamuttaṃ nirūpadhiṃ.

‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;

Anekākārasampannaṃ, payirupāsanti gotama’’nti.

11. Gaggarāsuttaṃ

219. Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṃ bhagavā atirocati [ativirocati (ka.)] vaṇṇena ceva yasasā ca. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi sattahi ca upāsikāsatehi anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṃ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthaveyya’’nti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭibhāti maṃ, bhagavā, paṭibhāti maṃ, sugatā’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, vaṅgīsā’’ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi –

‘‘Cando yathā vigatavalāhake nabhe,

Virocati vigatamalova bhāṇumā;

Evampi aṅgīrasa tvaṃ mahāmuni,

Atirocasi yasasā sabbaloka’’nti.

12. Vaṅgīsasuttaṃ



10. 目犍连经
一时,世尊与大比丘僧团一起住在王舍城仙人山黑石上,约有五百位比丘,全都是阿罗汉。尊者大目犍连以心观察他们的心,已解脱,无所依。于是尊者婆耆沙想:"这位世尊与大比丘僧团一起住在王舍城仙人山黑石上,约有五百位比丘,全都是阿罗汉。尊者大目犍连以心观察他们的心,已解脱,无所依。我应该当面以适当的偈颂赞颂尊者大目犍连。"
于是尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂尊者大目犍连:
"坐在山边的牟尼,已度过苦的彼岸,
弟子们亲近他,三明者已超越死亡。
大神通者目犍连,以心观察他们,
探寻他们的心,已解脱无所依。
如此具足一切支分的牟尼,已度过苦的彼岸,
具足多种功德,弟子们亲近您,乔达摩。"
11. 伽伽罗经
一时,世尊与大比丘僧团一起住在瞻波(Campā)伽伽罗池畔,约有五百位比丘,七百位优婆塞,七百位优婆夷,以及数千天神。世尊以容色和声誉超越他们。于是尊者婆耆沙想:"这位世尊与大比丘僧团一起住在瞻波伽伽罗池畔,约有五百位比丘,七百位优婆塞,七百位优婆夷,以及数千天神。世尊以容色和声誉超越他们。我应该当面以适当的偈颂赞颂世尊。"
于是尊者婆耆沙从座位起身,偏袒右肩,向世尊合掌,对世尊说:"世尊,我有所感悟,善逝,我有所感悟。""婆耆沙,你说吧。"世尊说。于是尊者婆耆沙当面以适当的偈颂赞颂世尊:
"如月亮在无云的天空中,
如太阳无垢地照耀;
同样,您这位大牟尼,光明之子,
以声誉超越一切世间。"
12. 婆耆沙经

220. Ekaṃ samayaṃ āyasmā vaṅgīso sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hutvā [hoti (sī. syā. kaṃ.)] vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī [vimuttisukhapaṭisaṃvedī (sī. pī.)] tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

Athaddasāma sambuddhaṃ, saddhā no upapajjatha.

‘‘So me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo [khandhe āyatanāni dhātuyo (syā. kaṃ. pī. ka.)];

Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.

‘‘Bahunnaṃ vata atthāya, bodhiṃ ajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, ye niyāmagataddasā.

‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ;

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāyakovido’’ti.

Vaṅgīsasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Nikkhantaṃ arati ceva, pesalā atimaññanā;

Ānandena subhāsitā, sāriputtapavāraṇā;

Parosahassaṃ koṇḍañño, moggallānena gaggarā;

Vaṅgīsena dvādasāti.

12. 婆耆沙经
一时,尊者婆耆沙住在舍卫城的祇树给孤独园。当时,尊者婆耆沙刚证得阿罗汉果,体验着解脱之乐,在那时说了这些偈颂:
"我们曾经沉醉于诗歌,从村到村,从城到城游荡;
然后我们见到了正等觉者,信心在我们心中生起。
他为我说法,讲解蕴处界;
我听了他的法,出家为无家者。
牟尼证得菩提,实在是为了许多人的利益;
为了比丘和比丘尼,那些已见道的人。
我来到佛陀身边,真是太好了;
我已证得三明,完成了佛陀的教导。
我知道前世,天眼已清净;
我已得三明神通,善巧了知他心。"
婆耆沙相应完毕。
其摘要如下:
出离、不乐、
善行、轻视、
阿难与善说、
舍利弗自恣、
千余、憍陈如、
目犍连与伽伽罗、
婆耆沙为第十二。

